Klimata pārmaiņas, Niagāra un katastrofa
Sasilšana veido Niagāras ūdenskritumu – steigā!
Vinipegā, Manitobā, Kanādā, aptuveni 120 zinātnieki apsprieda ieilgušo globālās sasilšanas problēmu.1 Nav pārsteidzoši, ka galvenais uzsvars tika likts uz piesārņojumu un fosilā kurināmā dedzināšanu kā galvenajiem sasilšanas cēloņiem.
Nav šaubu, ka daļa sasilšanas ir saistīta ar šiem cēloņiem, taču mūsdienās, šķiet, nemoderni pieminēt citus globālās “kopējās ainas” aspektus.
Pirmkārt, pat mani sekulārie kolēģi apgalvo, ka aptuveni 85 % no Zemes pastāvēšanas laika vidējā globālā temperatūra ir bijusi ievērojami augstāka nekā šodien.2
Otrkārt, pagātnē notikušo vulkānisko izvirdumu rezultātā atmosfērā ir nonākuši milzīgi daudz siltumnīcefekta gāzu (piemēram, CO2) un ozona slāni noārdošo vielu (piemēram, HCl aerosoli)3 daudz lielāki daudzumi nekā visā industriālās civilizācijas laikmetā.
Treškārt, pēdējo 100-150 gadu laikā saule ir kļuvusi spožāka un karstāka.4
Par to visu tiek runāts reti, kamēr cilvēka radītais piesārņojums šajā tēmā ir ieņēmis centrālo vietu.
Arī lielo ledus slāņu un šļūdoņu kušana sākās ledus laikmeta beigās un faktiski nekad nav apstājusies. Mūsdienās daudz tiek runāts par to, kā kūst ledāji un Arktikas un Antarktikas ledus. Tomēr plašsaziņas līdzekļos maz tiek pieminēta nesenā pagātne, kad globālās sasilšanas perioda vidū planētu, īpaši ziemeļu puslodi, piemeklēja ārkārtīgi auksts periods. Ir vērts pieminēt, ka, meklējot izskaidrojumu šai noslēpumainajai epizodei (saistībā ar termohalīnās cirkulācijas sistēmu, kas nosaka globālo klimatu), tika atklāti lieli reģionāli plūdi, kas ir skāruši Ziemeļameriku – sk. ielikumu.
Milzīgais saldūdens daudzums, ko šie “Niagāras plūdi” ievadīja Atlantijas okeānā, izjauca termohalīnās cirkulācijas sistēmu un tādējādi krasi ietekmēja klimatu.5
Tomēr šie plūdi (kurus parasti dēvē par “Agasīza ezera plūdiem”) un citas līdzīgas masveida katastrofas bija nelielas šļakatas, salīdzinot ar Dieva globālo spriedumu par 1. Mozus grāmatā aprakstītajiem plūdiem, kas patiesībā izraisīja ledus laikmetu un tā sekas.
Tātad redzam, ka “kopaina” mums rāda citu stāstu par klimatu un tā kaprīzēm. Būsim gudri un veltīsim laiku, lai to izprastu, tā vietā, lai vienkārši lēkātu pa straumi. Tajā pašā laikā atcerēsimies, ka Dievs sagaida, ka mēs būsim labi Viņa radības pārvaldītāji.
Atsauces
- Canadian Artic Shelf Exchange Study, 2005–2006 General Meeting; CBC News, Arctic could be ice-free in summer in 15 years. Atgriezties uz tekstu.
- Frakes, L.A., Climates Throughout Geologic Time, Elsevier Scientific Publishing Company, Amsterdam-Oxford-New York, 1979, p. 261. Atgriezties uz tekstu.
- Officer, C.B., Hallam, A., Drake, C.L., Devine, J.D., Late Cretaceous and paroxysmal Cretaceous/Tertiary extinctions, Nature 326(6109):143–149, 12 March 1987. Atgriezties uz tekstu.
- SwissInfo, Sunspot activity hits 1,000-year high, 12 July 2004. Atgriezties uz tekstu.
- Broecker, W.S., Unpleasant surprises in the greenhouse? Nature 328(6126):123–126, 9 July 1987. Atgriezties uz tekstu.
Readers’ comments
Comments are automatically closed 14 days after publication.